Tā nu pagāja 4,5 mēneši.

23.decembra rīts, viena diena līdz Ziemassvētku vakaram, un nedaudz vairāk kā pāris stundas kā esmu Latvijā. Rīgā. Savās mājās.
Es joprojām nespēju līdz galam saprast, vai tas bija tikai sapnis vai es patiešām to visu esmu piedzīvojusi. Jā, bildes un koferis tomēr liek man saprast, ka es tiešām esmu tikko atbraukusi. Ironiski nodzīvot četrus ar pus mēnešus citā valstī, bet, atbraucot mājās, domāt, ka nekur neesmu bijusi. Vai arī – ja esmu bijusi, tad tik tādā ļoti nelielā tripā. Tūristu braucienā, kuri parasti paskrien tik ātri, cik kaijas  nemanot paspēj savākties cepures no garām ejošo cilvēku galvām. Skumīgi, bet fakts.

Kas vēl man liekas ironiski? Vakar, braucot autobusā un prāmī, bija tik ļoti mierīgs garastāvoklis, ka tiešām nelikās, ka es jau pametu mājas un braucu mājās. Bet tā tas nu bija. Autobusā gan nedaudz pirms Rīgas sanāca izliet pāris asaras brīdī, kad runāju ar māmiņu pa telefonu. Tad mierīgi atbraucu līdz autoostai, satiku brāli Sajūta tāda it kā būtu viņu redzējusi pirms pāris dienām, kad aizdevos tūrisma ceļojumā, un tad devos mājās. Otrās asaras izlija brīdī, kad pacēlu rokās savu mazo minku. Viņa ir palikusi tik maziņa, tieviņa un viegliņa. Un likās, ka viņa mani nepazina, galīgi nenāca klāt un bēga prom. Cik tas ir bēdīgi.

Paliek vel viena ironiska lieta – brīdī, kad iekāpu mašīnā, brālis man pasniedza McDonalda bērnu komplektu un teica – tas Tev no manis, paēd. Vai kas tāds. Tas bija galīgi jauki.. pat, braucot jau Rīgā no centra līdz mājām, es sēžu mašīnā un žorīju maķīša bērnu komplektu. Bet man ir mantiņa!

Bet atceroties Somiju:
Labākās vietas: mūsu dzīvoklis, kojas, Amarilo, Isoroba, Fakultāte Myyrmakos, Kilo, Soumalina, pludmale, dūkuļa dzīvoklis[?], arī The Tiger ticis šeit.
Labākie vārdi: āmurs dirsā (vasara persessa), žora, dirsa, diņģis
Pretīgākais ēdiens: lakrica, zivju pica, pusdienas ar baltu dīvaina paskata mērci.
Labākās dziesmas: Trololo, I’m sexy and I know it.
Labākie pasniedzēji:  Krītiņš, Rūpnieciņš, Miedziņš.
Labākie cilvēki: Marja, Jason, Juuso, Aaron, Tyler, Deivy, Marcel, Methew, mazās kolumbietes un visi iespējamie lietuvieši, protams, arī Udeep un Krishna, un daudz citi..
Labakais rīts: Svētdienas rīts ar 3 reizes nokavēto pirmo sabiedrisko transportu.
Labākais tizlums: Vilciens-mana kāja-trotuārs.. auč.
Labākā cepure – prežagalvas cepure.
Labākais balīšu ēdiens: maffini.
Labākais gultas biedrs 4 mēnešus: Laura.
Lielākā dīvainība atgriežoties: vairs nedzīvošu kopā ar savām meitenēm.
Labākais dzēriens: alus, skrūves, šoti.
Labākās spēles: Beerpong, kāršu spēles, zīlēšanas, Resistance un, protams, literbola.
Lielākais mans  feils: iesprūdu šūpolēs.
Lielakais kopējais feils: pirmā veļas mazgāšana.
Labākās aktivitātes brīvā dabā: ūdens pīpe pie jūras, pikniks un ugunskurs mežā, nakts pastaiga mežā& pikniks, klinšu trips.
Labākais zādziens: ziepju putas no skolas, Elīnas ieslidinātais nazis, Tiger glāzes.
Labākā čill vieta: Isoroba.
Visbiežāk izmantotais transports: vilciens, autobuss.
Lielākā haļava: noliktais eksāmens iekš Waste Water Treatment Plant Desig.
Labākais ēdiens: piciņas, popkorns, saldumi.
Biežākās vietas ēšanai: skolas ēdnīca, mc.
Labākais aizbrauciens: uz Stokholmu.
Labākais brauciens:  lāča, bites un kaķa kostīmos uz Kilo.
Labākā spontānā ideja: iesēsties pirmajā autobusā un kaut kur aizbraukt, bijām pie jūras skaistā vietā.
Dīvainākās nodarbes: zīlēšana, karaoke mājās, dejošana mājās, dīvainās pārģērbšanās.
Dīvainākais piedāvājums: pliko ballīte ar Udipu un Krišņu.
Trakākā ballīte: ar latviešu meitenēm iekš Amarilo, gaidot daudzos pirmos transportus.
Labākās tūrismu vietas: Soumalina, Baltā baznīca, Brūnā baznīca.
Jautrākā vieta: atrakciju parks.
Labākā mācīšanās eksāmeniem: filmas, piciņas, popkorns un nekādas mācīšanās.
Izaicinošākā nodarbe: apskrējām ar Elīnu apkārt mājai vienā apakšveļā.

P.S. Šis ieraksts tika sākts astoņos no rīta, bet prasīja man daudzas stundas, lai pabeigtu.
Un šo ceļojumu es atcerēšos ar smaidu uz sejas!

Skumīgā kārtā tiek tiešām skaitīts laiks dienām, dažreiz pat stundām.. laika ierobežojums it visam, kas skrej un rej tev apkārt! Šī vieta, cilvēki, laiks, notikumi un pasākumi – tas viss viennozīmīgi paliks atmiņās, kā kaut kas silts piedzīvots ar lieliskiem cilvēkiem un dūdiņām, ar kurām piedzīvoti ļoti daudz brīži, dzīvojot šajā ne tik tālajā vietā no Rīgas..

Tieši pēdējais laiks ir visaizraujošākais.. mājās negribēsies braukt vairāk kā man bija licies.
Varbūt dēļ nejaušā pēdējā?!

Jā, Helsinki man pietrūks.. naktis, gaismas, cilvēki, ballītes un vēl, vēl, vēl…

Alkoholisms nerūsē!

Dramatiski vai skumīgi, bet – atkal tiek atsākta dzeršana, daudz smiekli, derības un nosacījumi tālāk notiekošajām darbībām, dziedošie latvieši un visādas tizlības.
/..kad vairs nav palikusi nekāda cerība, bet prātā dzimst jauna…

Miega mistiskā ne-mistika.

Šķiet pēdējo dienu laikā nogulētais daudzums ir vairāk kā teiksim bija pusgadu atpakaļ nogulētā nedēļas (vai vairāk) norma. Viss jau labi, bet kāpēc man gribas visu laiku gulēt un gulēt vēl?
Un kāpēc kāds spārdās manā vēderā?

Šķiet tieši novembrim jābūt tam mēnesim, kurā ir jāpietrūkst mājas, tēvzeme, Latvija, visvairāk. Un tieši tā tas arī notiek.

/Bet te netiek aizmirsts par svētkiem. Centības justies kā mājās un atzīmēt kā pienākas šajā patriotiskajā laikā.

Pikniks mežā. Mm.

Ja pēkšņi kādā no Somijas ziņu kanāliem, avīzēm vai interneta portāliem parādās stāstījums ar nosaukumu “Nezināmu iemeslu dēļ ir nodeguši pus Helsinki”, tad ziniet, ka mēs, latvieši, meža vidū uzmeisterojām pikniku “latviešu stilā” – ugunskurs, desiņas, maize un visādas tādas padarīšanas. Piekrītu gan, ka pietrūka kāda ar ģitāru rokās un skaļām dziesmām. Bet arī bez tā visa bija bezgala jauki.

Te ir lauki, te nav Rīga.

Laiks joprojām lido pārsteidzošā ātrumā.. tik ātri, ka, ja pat Tev kāds pēkšņi iesistu ar govi pa seju, Tu nepamanītu. Bet laiks turpina skriet un smaidīt kā sabraukta reņģe pēc ballītes šprotu rūpnīcā. Un tik smaida. Un smaida. Un smaida.
Un tieši tāpēc vēl joprojām nav līdz galam iesista prāta dziļumos apziņa par to, ka esmu citā valstī prom no ģimenes, draugiem un kaķīšiem.
Bet notikumu virkne ir lieliska, laiks tiek pavadīts lieliski pilnā šī vārda izpratnē:
*veļas mazgāšanas piedzīvojums bez nekādām zināšanām par to, kas būtu jādara un kāpēc ir veļa ir bloķēta un nesasniedzama;
*četras un vel puse stundas lielākajā atrakciju parkā, kādā vien esmu bijusi, un daudz daudz amerikāņu kalniņu paveidi.. tātad arī bērna vēlmes ir apmierinātas un gandarījums ir;
* ballītes mūsu dzīvoklī, daudz bundžiņu, kuras var nodod par naudu un nopirkt tad saldumiņus, spēles, twisters, popkorns, lieliska sabiedrība un pozitīvs noskaņojums;
*agrās un vēlās lekcijas.. aizraujošās, interesantās, iemidzinošās, garlaicīgās un domājamās;
*Nepālas futbola finālspēle ar skaļiem spiedzieniem, saucieniem un prieku biksēs.. tā bija lieliska izkliegšanās;
*daži klubi, bāri, biljards un daudz daudz smieklu;
*protams, arī  Sabrina The Teenage Witch.

Kaut kā tā pamazām mums iet.. un jau ir pagājis mēnesis. Aj kā Tu skrien, Laiks.

Katrā mīt kāds zvērs.

Kas var  būt dramatiskāks, kā gaidīt rindā četras stundas, lai dabūtu dzīvošanas atļauju Somijā, un pa to laiku zīlēt dumas lietas ar ciparu palīdzību?

P.S. Ir cilvēki, kuri nemāk izteikt komplimentu – es esmu babūns, stulbs, neglīts, bet draudzīgs.

Krājumu daudzums nedaudz samazinās.

Pirmā mājas ballīte mūsu dzīvoklī. Šķiet viss bija labi un jauki. Vismaz man pašai patika.