Tagad nu taps ļoti minimāls ieskats tajā, ko es esmu secinājusi par Somijas dzīvi, dzīvojot šeit jau nedaudz vairāk kā nedēļu. Tad nu:
*Helsinki (domājams visa Somija) ir ļoti internacionāla pilsēta. Patiešām ir normāli satikt ļoti daudz ne somu tautas pārstāvjus ikdienā uz ielas, sabiedriskajā transportā, publiskās vietās. Nerunājot par studentiem. Jo studenti no citām zemēm, manuprāt, te ir daudz, bet kādu dienu atpakaļ tika pateikts, ka uz citu valstu fona Somijā galīgi nav daudz ārzemju studentu.
*Lai arī kādi man liktos citu tautu pārstāvji (piemēram, francūži), tad liekas, ka patiešām visi vai vismaz lielākā daļa, kas ir atbraukusi šeit dzīvoties un mācīties, ir jauki, sabiedriski ļaudis. Stereotips nestrādā. Savukārt uz Latviju atbraucošie (vismaz daļa) pēc manām domām ir tieši tādi, kā runā.
*Ja šeit bārs/klubs, kurā bijām vakar, skaitās maziņš, lēts un ar sliktu mūziku, tad gribētos redzēt, kas skaitās liels bārs/klubs. Salīdzinājumā ar Frančiem – nesalīdzināms. ;D
*Somiem patiešām ir uzvilkti deguni un blondi matiņi. Tagad vismaz es māku atšķirt somus no cittautiešiem uz ielas, jo sākumā es varēju tikai minēt – vai tas ir, vai tas nav iebraucējs vai palicējs.
*Skatoties pa logu, varu galvot, ka laika ziņā no Latvijas krietnas atšķirības nav manītas. Varbūt aukstāk ik pa laikam, varbūt siltāk ik pa laikam. Grūti spriest, jo arī Latvijā uznāk aukstais stars augusta vidū, ka pat siltākā šalle nenāk palīgā, vai siltais stars, kad vienīgais glābiņš ir atrodas ūdens tvertnē.
Pagaidām dzīvojam draudzīgi, nekaujamies, ēdam kārtīgas maltītes un skolu nekavējam. Kā ar govi pa seju!
Rotaļlaukums 