Laiks skrien neiedomājamā ātrumā, kā daudz trakas vāveres, ieraudzījušas vienu milzīgi sulīgu riekstu, un lūk tās ir pārsteigušas pat pašas sevi, ka spēj tik ātri pārvietoties.
Šorīt. Sešos no rīta. Gaiss. Saule. Smarža. Atmosfēra. Viss, viss. It kā visparastākais jūnija vidus agrs rīts. Kad laiks ir pienācis doties, un pat, neskatoties uz agro rīta stundu, laiks ir tik lielisks, ka mājās dzen tikai miega trūkums organismā.
/Piektdien es redzēju dzīvu bebru peldes dancī Ķīšezerā. Un pirmo reizi braucu ar nakts transportu uz savām mājām.
Āmen!
Rotaļlaukums 