Es: Ejam tusēt?
Mm: Kur šoreiz?
Es: Ir kādi piedāvājumi?
Mm: Go to my room, dress naked and shoot dogs from the window!

Nē nu jā.. ;D

P.S. Slims. Izmisis. Noskumis.
/Catus Catus – papīra sirds 

P.S. Man ir pilnīgi cits viedoklis par to, kā tas viss sākās, Varbūt es vienkārši atceros savādāk. ;D

24.decembris.
Rīts.
Sasnidzis.
Pirmais Rīgas sniegs.
Man.
Smaids.
Prieks.
Jādekorē egle.
Jautājums.
Smaids.

23.decembra rīts, viena diena līdz Ziemassvētku vakaram, un nedaudz vairāk kā pāris stundas kā esmu Latvijā. Rīgā. Savās mājās.
Es joprojām nespēju līdz galam saprast, vai tas bija tikai sapnis vai es patiešām to visu esmu piedzīvojusi. Jā, bildes un koferis tomēr liek man saprast, ka es tiešām esmu tikko atbraukusi. Ironiski nodzīvot četrus ar pus mēnešus citā valstī, bet, atbraucot mājās, domāt, ka nekur neesmu bijusi. Vai arī – ja esmu bijusi, tad tik tādā ļoti nelielā tripā. Tūristu braucienā, kuri parasti paskrien tik ātri, cik kaijas  nemanot paspēj savākties cepures no garām ejošo cilvēku galvām. Skumīgi, bet fakts.

Kas vēl man liekas ironiski? Vakar, braucot autobusā un prāmī, bija tik ļoti mierīgs garastāvoklis, ka tiešām nelikās, ka es jau pametu mājas un braucu mājās. Bet tā tas nu bija. Autobusā gan nedaudz pirms Rīgas sanāca izliet pāris asaras brīdī, kad runāju ar māmiņu pa telefonu. Tad mierīgi atbraucu līdz autoostai, satiku brāli Sajūta tāda it kā būtu viņu redzējusi pirms pāris dienām, kad aizdevos tūrisma ceļojumā, un tad devos mājās. Otrās asaras izlija brīdī, kad pacēlu rokās savu mazo minku. Viņa ir palikusi tik maziņa, tieviņa un viegliņa. Un likās, ka viņa mani nepazina, galīgi nenāca klāt un bēga prom. Cik tas ir bēdīgi.

Paliek vel viena ironiska lieta – brīdī, kad iekāpu mašīnā, brālis man pasniedza McDonalda bērnu komplektu un teica – tas Tev no manis, paēd. Vai kas tāds. Tas bija galīgi jauki.. pat, braucot jau Rīgā no centra līdz mājām, es sēžu mašīnā un žorīju maķīša bērnu komplektu. Bet man ir mantiņa!

Bet atceroties Somiju:
Labākās vietas: mūsu dzīvoklis, kojas, Amarilo, Isoroba, Fakultāte Myyrmakos, Kilo, Soumalina, pludmale, dūkuļa dzīvoklis[?], arī The Tiger ticis šeit.
Labākie vārdi: āmurs dirsā (vasara persessa), žora, dirsa, diņģis
Pretīgākais ēdiens: lakrica, zivju pica, pusdienas ar baltu dīvaina paskata mērci.
Labākās dziesmas: Trololo, I’m sexy and I know it.
Labākie pasniedzēji:  Krītiņš, Rūpnieciņš, Miedziņš.
Labākie cilvēki: Marja, Jason, Juuso, Aaron, Tyler, Deivy, Marcel, Methew, mazās kolumbietes un visi iespējamie lietuvieši, protams, arī Udeep un Krishna, un daudz citi..
Labakais rīts: Svētdienas rīts ar 3 reizes nokavēto pirmo sabiedrisko transportu.
Labākais tizlums: Vilciens-mana kāja-trotuārs.. auč.
Labākā cepure – prežagalvas cepure.
Labākais balīšu ēdiens: maffini.
Labākais gultas biedrs 4 mēnešus: Laura.
Lielākā dīvainība atgriežoties: vairs nedzīvošu kopā ar savām meitenēm.
Labākais dzēriens: alus, skrūves, šoti.
Labākās spēles: Beerpong, kāršu spēles, zīlēšanas, Resistance un, protams, literbola.
Lielākais mans  feils: iesprūdu šūpolēs.
Lielakais kopējais feils: pirmā veļas mazgāšana.
Labākās aktivitātes brīvā dabā: ūdens pīpe pie jūras, pikniks un ugunskurs mežā, nakts pastaiga mežā& pikniks, klinšu trips.
Labākais zādziens: ziepju putas no skolas, Elīnas ieslidinātais nazis, Tiger glāzes.
Labākā čill vieta: Isoroba.
Visbiežāk izmantotais transports: vilciens, autobuss.
Lielākā haļava: noliktais eksāmens iekš Waste Water Treatment Plant Desig.
Labākais ēdiens: piciņas, popkorns, saldumi.
Biežākās vietas ēšanai: skolas ēdnīca, mc.
Labākais aizbrauciens: uz Stokholmu.
Labākais brauciens:  lāča, bites un kaķa kostīmos uz Kilo.
Labākā spontānā ideja: iesēsties pirmajā autobusā un kaut kur aizbraukt, bijām pie jūras skaistā vietā.
Dīvainākās nodarbes: zīlēšana, karaoke mājās, dejošana mājās, dīvainās pārģērbšanās.
Dīvainākais piedāvājums: pliko ballīte ar Udipu un Krišņu.
Trakākā ballīte: ar latviešu meitenēm iekš Amarilo, gaidot daudzos pirmos transportus.
Labākās tūrismu vietas: Soumalina, Baltā baznīca, Brūnā baznīca.
Jautrākā vieta: atrakciju parks.
Labākā mācīšanās eksāmeniem: filmas, piciņas, popkorns un nekādas mācīšanās.
Izaicinošākā nodarbe: apskrējām ar Elīnu apkārt mājai vienā apakšveļā.

P.S. Šis ieraksts tika sākts astoņos no rīta, bet prasīja man daudzas stundas, lai pabeigtu.
Un šo ceļojumu es atcerēšos ar smaidu uz sejas!

Tieši pēdējais laiks ir visaizraujošākais.. mājās negribēsies braukt vairāk kā man bija licies.
Varbūt dēļ nejaušā pēdējā?!